Bitcoin ir pasaulē pirmā un līdz ar to pati populārākā digitālā valoda jeb kriptovalūta. Tā krasi atšķiras no ierastās naudas, kā mēs to pazīstam. Tās darbības pamatā ir kriptogrāfija, kas nodrošina valūtas apmaiņu jeb transakcijas kriptovalūtas infrastruktūras ietvaros, kurā tiek uzglabāta informācija par kriptovalūtas izmantošanu – to dēvē angļu valodā par “ blockchain”, latviski iztulkots kā blokķēde. Bitkoins sniedz iespēju īstenot maksājumus ātri un droši, samazinot šīm transakcijām nepieciešamās izmaksas.

Bitcoin biržās tiek apzīmēts kā BTC, līdzīgi kā šāds kods tiek piešķirts valūtām eiro (EUR) u.c. Šo kodu bieži vien izmanto citos rakstos, lai atšķirtu no pārējām kriptovalūtām. Daudzas citas populāras kriptovalūtas ir Ethereum, Ripple, Litecoin EOS u.c. Bitcoin un līdzīgās valūtas lielāko popularitāti un vērtību sasniedza 2018.gadā, tālāk jau 2019.gadā kriptovalūtu cena ir stabilizējusies, līdz ar to šīs valūtas kļūst arvien nopietnāks investīciju rīks.

Bitcoin pārskaitījumi:  kā tas darbojās

Maksājumu apstrāde notiek decentralizēti – to arī dēvē par vienu no būtiskākajiem ieguvumiem kriptovalūtu nākotnē. Šāda pieeja ir liels drauds banku komisijas maksām, citām finanšu starpniecības iestādēm, tādēļ šīs finanšu iestādes bieži vien ir noraidoši pret kriptovalūtām, vienlaikus ir pietiekami ieinteresēti tieši blokķēdes jeb blockchain tehnoloģijās.

Šie virtuālās naudas pārskaitījumi notiek starp digitālo maku turētājiem tiešā veidā, bez citu iesaistes. Šī transakcija tiek parakstīta digitālā veidā ar unikālu privāto atslēgu -  tā pierāda, ka transakcijas naudas līdzekļi ir no maksātāja. Visi bitcoin un darījumi citās virtuālajās valūtās ir izsekojami, uzglabājot datus Bitcoin tīklā.

Blokķēdes tehnoloģijas un Bitcoin

Blokķēdes tehnoloģijas pamatā ir liela, decentralizēta uzskaites grāmata, kur tiek fiksētas visas darbības, kuras tiek veiktas ar Bitcoin valūtām. Jebkurš tam var sekot līdzi un redzēt, vienlaikus maksātāju un saņēmēju identifikācija slēpjas aiz noteiktiem šo virtuālo maku adresēm. Šo datu bāzes vienību veido noteikts transakciju skaits  - to dēvē par bloku, savukārt katrs šis bloks satur informāciju par iepriekšējo bloku, tādā veidā  veidojas ķēde. Šādi tiek nodrošināta transakciju caurspīdība pilnībā. Ar šādu Bitcoin tehnoloģiju attīstību izveidojās jauna, pilnīgi revolucionāra finanšu datu uzglabāšana, turklāt tā ir visiem pieejama, izstrādāta ar atvērto kodu jeb open source. Turklāt šī tehnoloģija nevienam nepieder – tātad pilnībā decentralizēta. Lai nodrošinātu šādas  sistēmas uzturēšana, ir nepieciešamas milzīgas jaudas, tādēļ tiek izmantotas citu datoru jaudas, lai kolektīvi šo informāciju apstrādātu. Šīs jaudas ietvaros tiek apstrādāti maksājumi un tos pievieno bloku informācijai. Bloku informāciju nevar mainīt bez visu iesaistīto piekrišanas, līdz ar to faktiski informāciju nevar nomainīt.

Kā tiek radīti Bitcoini?

Bitcoin tiek veidots kā bloki, tam ir nepieciešama liela datoru jauda - šo procesu sauc par mainingu (mining) jeb rakšanu. Bitkoinam ir ierobežots apjoms, līdz 2040.gadam tiks "izrakti" 21 miljons bitkoinu, ar katru nākamo bitkoinu ir jāiegulda lielāks resurss, lai to varētu iegūt.

Vai Bitcoin valūtas ir mūsu nākotne?

Bitcoin un  līdzīgās tehnoloģijas nav centieni atrisināt visas finanšu problēmas pasaulē, tomēr tas ir ļoti liels mēģinājums uzlabot kopējo situāciju pasaulē, lai naudas apmaiņa noritētu ātrāk un drošāk. Mūsdienās pastāv ļoti daudz un dažādi ar blockchain tehnoloģijām saistīti projekti, piesaista papildu investīcijas, tomēr reti kurš  projekts spēj izdzīvot ilgtermiņā, tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē, kurā projektā ieguldīt naudu.

Vairāk Reklāma