Kriptovalūtu darbības pamatā ir līdz šim maz zināmā blokķēdes tehnoloģija, kura strauji ieņem savu vietu pasaules tehnoloģiju ainavā. Blokķēdes var salīdzināt ar cilvēka DNS struktūru. Blokķēdi faktisi nevar iznīcīnāt, tā ir decentralizēta un informācija tajā var glabāties mūžīgi. Šādā veida tehnoloģija neļauj tur esošo informāciju iznīcināt, bojāt vai patvaļīgi izmainīt. Blokķēde ir nākotnes tehnoloģija, kas palīdz vienkāršot informācijas pārsūtīšanu no vienas personas otrai.
Kriptovalūtas nenoliedzami ir populārākais veids šādai tehnoloģijas izmantošanai, bet to var lietot arī citos risinājumos. Blokķēdes žurnāls ir viena no svarīgākajām daļām, kas ir šajā tehnoloģijā. Šajā žurnālā tiek uzskaitīti visi veiktie darījumi, ikviena kriptovalūtu maka kopējā balance, tostarp arī tops ar virtuālajiem makiem, kuros ir visvairāk naudas.
Blokķēdes darījumi ar kriptovalūtām ir tikai vienvirziena. Nauda, kas ir pārskaitīta uz citu maku, vairs nebūs atgriežama – daudz svarīgāk kā ierastajos bankas maksājumos ir nozīmīgi pārbaudīt adresāta pareizību, vai maka numurs ir ievadīts pareizi. Pasaulē jau ir pietiekami daudz gadījumu, ka šī virtuālā nauda pazūd nelielu kļūdu dēļ, tādēļ vienmēr atcerieties ievērot maksimālu piesardzību, veicot šādas finanšu operācijas.
Populārākās kriptovalūtas
Vēl ir grūti pateikt, kura no daudzajām blokķēžu tehnoloģijām paliks uz ilgāku laiku un kuras kriptovalūtas tomēr pazudīs. Jau šobrīd dažas kriptovalūtas izveidojas kā tirgus līderi, savukārt citām cenas krīt un par tām arī zūd interese investoru vidū. Esošās likmes varat vienmēr ērti pārskatīt Coinario mājaslapā. Šobrīd nepārspēti līderi tirgus kapitalizācijā ir pasaulē populārākā kriptovalūta Bitcoin, kā arī tām seko Ripple, Ethereum. Grūti spriest, kā šī situācija mainīsies nākamo gadu laikā, tomēr viennozīmīgi tas turpinās attīstīties.
Kriptovalūtas Latvijā
Arī Latvijā kriptovalūtu interese nav gājusi secen, cilvēki par to interesējas, līdzdarbojas, pat veido uzņēmumus, kas strādā ar šīm blokķēdes tehnoloģijām, attīsta jaunas biznesa idejas, kā arī izmanto iespēju brīvos naudas līdzekļus ieguldīt sava finanšu kapitāla audzēšanā. Kā jebkuras investīcijas arī šeit ir jāsastopas ar risku – kriptovalūtas arvien tiek uzskatītas par vienu no augstākā riska investīcijām, bet katrs pats var izvērtēt savu riska tolerance.
Jāņem vērā, ka arī Valsts ieņēmumu dienests seko līdzi šīm pārmaiņām finanšu nozarē un jau no 2019.gada jūlija viņi sāks uzraudzīt arī darījumus ar kriptovalūtām un tas notiks saskaņā ar Nelegāi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu. Tādēļ ir vērts jau laicīgi izvērtēt, kur un kā drošāk uzturēt jūsu kriptovalūtu kapitālu, piemēram, izvēloties kādu no digitālajiem makiem – par tiem vairāk varat lasīt angļu valodā coinario.com lapas sadaļā “Wallets”. Šajā lapā atradīsiet arī daudz un plašu citu informāciju, lai uzzinātu vairāk par šo karsto Bitcoinu un citu valūtu tēmām, sekot līdzi jaunumiem.
Bankas un kriptovalūtas
Par kriptovalūtām bieži tiek runāts kā par draudu esošajai finanšu sistēmai. Bankas turpina izvērtēt, vai šī tehnoloģija ir izmantojama arī esošo procesu transformācijai vai tomēr to uzskatīt par draudu. Kriptovalūtu nozares attīstība turpina savu gājienu uz priekšu. Digitālās revolūcijas dēļ bankas nevēlās zaudēt savas pozīcijas, nākas sekot līdzi blokķēžu nozarē notiekošajam. Pasaulē jau dažas bankas un pat valsts iestādes pieņem maksājumus noteiktās kriptovalūtās, bet līdz plašākai izplatībai mums vēl ir pagaršs ceļš ejams.
Kriptovalūtām, salīdzinot ar banku piedāvātajiem pakalpojumiem, ir arī acīmredzamas priekšrocības – ne visās nišās, tomēr šīs iespējas turpina pieaugt līdz ar tehnoloģisko attīstību. Attīstītās valstīs, piemēram, Eiropā, ir plašas iespēajs izmantot banku un maksājumu sistēmas, tomēr mazāk attīstītās valstīs tā arvien ir liela problēma maksājumu veikšanai starp bankām – tas notiek lēni, dārgi, nākas maksāt starpniecības maksu lielajām valūtu finanšu sistēmām. Tiešaistes norēķini bez šīs trešo pušu iesaistes ir milzīgs potenciāls kriptovalūtām – salīdzinoši ātri maksājumi starp bankām un valstīm, kuras līdz šim nav bijušas integrētas lielajā pasaules finanšu sistēmā.
Vairāk Reklāma